Režisore: Laura GROZA-ĶIBERE;
Scenogrāfs: Mārtiņš VILKĀRSIS;
Kostīmu māksliniece: Ilze VĪTOLIŅA;
Komponists: Kārlis AUZĀNS;
Horeogrāfe: Liene GRAVA;
Gaismu mākslinieks: Mārtiņš FELDMANIS;
Video mākslinieks: Andris VĒTRA;
Lomās: Egons DOMBROVSKIS, Agnese JĒKABSONE, Gatis MALIKS, Leons LEŠČINSKIS, Anda ALBUŽE, Viktors ELLERS, Edgars OZOLIŅŠ, Sandis PĒCIS, Terēze LAUKŠTEINA, Normunds KALNIŅŠ

Pirmizrāde 2014. gada 5. decembrī.

Pasākumu neiesakām apmeklēt ar pirmsskolas vecuma bērniem. Pasākuma laikā darbosies Radošā Bērnistaba.


1984. Aiks un D. Makmillans radījuši dramatizējumu vienam no slavenākajiem pagājušā gadsimta literārajiem darbiem – Dž.Orvela romānam – antiutopijai „1984”.

Aprīlis, 1984. gads. 1984? 2014? Nav noteiktas pārliecības, ka tas bija 1984., nekad nav iespējams noteikt kādu datumu, nekļūdoties par gadu vai diviem vai…
Nekādi nevar zināt, kurā brīdī Domu policija Tevi novēro. Ikviens dzīvo pārliecībā, ka jebkuru skaņu un vārdu kaut kur dzird un ik kustību novēro. Jo Lielais Brālis redz visu. Tomēr Vinstons Smits sāk rakstīt dienasgrāmatu, satiek Džūliju un iemīlas…

Aktieris Egons Dombrovskis par Vinstona Smita lomu saņēmis Liepājas Kultūras balvu 2014.

Izrāde tikusi nominēta Dienas Gada balvai kultūrā 2014 un saņēmusi Dienas lasītāju simpātiju balvu! Izrāde nominēta raidījuma “100g kultūras” balvai “Kilograms kultūras 2014″ 4. ceturkšņa balsojumā nominācijā “Teātris”!

Teātra kritiķe Silvija Radzobe: “Padomju laikā, no kura mūs laimīgā kārtā šķir jau gadsimta ceturksnis, Džordža Orvela antiutopija „1984” piederēja pie katra domājoša cilvēka ‘galda grāmatām’. Tik satriecoši precīzas bija paralēles starp autora radīto fantastisko vidi un totalitāro padomju sabiedrību – cilvēku izspiegošana, sadzīves un domu dzīves pakļaušana ideoloģiskajam diktātam, pat jūtu kontrole, jebkuras personības savdabības apkarošana. Nemitīgā baiļu atmosfēra, rītdienas perspektīvas trūkums.

Režisore Laura Groza-Ķibere, kurai šī sezona ir iezīmīga ar izraušanos Latvijas režijas augstākajā līgā, radījusi izrādi, kurā skatuve funkcionē kā vienots, labi ieeļļots mehānisms. Mainās gaismas, plāni, atveras un aizveras sienas, zib video, skan mūzika, aktieri, līdzīgi akrobātiem, pārvietojas pa vairākiem scenogrāfijas stāviem. Šis no jebkā dzīva atsvešinātais mehānisms kļūst par metaforu aukstajai, robotizētajai pasaulei, kur cilvēkam ierādīta vien nenozīmīgas skrūvītes loma. Taču labi nostādītajā sistēmā rodas plaisa, kad ierindas cilvēks Vinstons Smits iemīlas un, ļaujoties savām jūtām, kļūst par Cilvēku. Egona Dombrovska tēlojumā šis process ir aizkustinošs, bažās par viņa likteni zāle aiztur elpu. Jo par brīvību vienmēr nākas maksāt. Taču režisore Orvelu nav iestudējusi vienīgi ar mērķi uzlikt vainagu sen pūstošajam padomju režīma kapam. Paradoksālā kārtā viņa liek ieraudzīt daudz paralēļu starp „1984” un mūsdienu pasauli, kur, lai arī citās formās, bet tāpat sastopama vēlme kontrolēt indivīdu, kur tāpat par brīvību dārgi jāmaksā…

P.S. Informācija cilvēkiem, kas sirgst ar žurku fobiju – uzveduma pēdējā pusstundā tiek demonstrēti video ar šo grauzēju attēliem.”

Izrāde izvirzīta “Spēlmaņu nakts”2014./2015. gada sezonas balvai nominācijā “Gada lielās formas izrāde”