Režisors: Elmārs SEŅKOVS;
Scenogrāfe: Evija PINTĀNE;
Kostīmu māksliniece: Marija ROZĪTE;
Muzikālais noformējums: Edgars MĀKENS;
Gaismu mākslinieks: Oskars PAULIŅŠ;
Lomās Maija DOVEIKA, Marija BĒRZIŅA, Gundars GRASBERGS, Artis DROZDOVS, Sanita PUŠPURE, Uldis SILIŅŠ

Pirmizrāde 2015. gada 23. aprīlī,
Izrādes ilgums 2h 30min

BRĪDINĀJUMS: IZRĀDĒ SMĒĶĒ!

Pasākumu neiesakām apmeklēt ar pirmsskolas vecuma bērniem. Pasākuma laikā darbosies Radošā Bērnistaba.


 

Franču dramaturgs Žans Anuijs 20. gadsimtā piedāvāja pārrakstīt senos mītus un sengrieķu traģēdiju sižetus, lai pārbaudītu to dzīvotspēju mūsdienu cilvēka pasaules izpratnē – Antigone ir gatava pretoties valdnieka Kreona aizliegumam ar godu apglabāt viņas kaujā kritušo brāli un riskēt ar dzīvību, tāpēc ka viņas sirds tā liek. Vai 21. gadsimtā joprojām eksistē sirds likumi? Un kādos brīžos tie stājas spēkā?

Teātra kritiķe Silvija Radzobe: “Žans Anuijs, izmantojot Sofokla traģēdijas motīvus, uzraksta „Antigoni” 1943. gadā, kad Francijas galvaspilsētu okupējuši nacisti. Lugā parīzieši saskata iedvesmojošu franču Pretošanās kustības simbolisku manifestu, jo titulvarone spēj pateikt „nē” politiskiem un personiskiem kompromisiem, pat ja tādēļ jāsamaksā ar savu dzīvību. Elmārs Seņkovs klasisko lugu izlasījis svaigi un mūsdienīgi. Viņa izrādē Antigone ir un nav atdarināšanas cienīga varone. No vienas puses, kompromisu lielmeistara valdnieka Kreona un disidentes Antigones intelektuālais duelis izskan kā skumja līdzība par nemaskētas patiesības, atklātības un emocionālas cilvēcības pašvērtīgo skaistumu, kas vienlaikus ir nevarīgs un bezrezultatīvs ierocis situācijās, kad vajag kaut ko panākt. No otras puses… Režisors netieši brīdina no sekošanas gataviem, lai arī skaistiem paraugiem, rosinot katram iet savus – jaunus, citus, moku un atklāsmes prieka pilnus ceļus. Līdz ar to „Antigone” ir ļoti nozīmīgs darbs – turklāt ne tikai kā estētiski teicams uzvedums ar izciliem aktieru – Maijas Doveikas (Antigone), Gundara Grasberga (Kreons), Marijas Bērziņas (Koris, Aukle) – darbiem. Bet arī kā jaunās paaudzes mākslinieka viedoklis, kurš tiek izteikts zemē un sabiedrībā, kas ne vien savu valsti atjaunoja, meklējot paraugus pagātnē, bet kas vēl pēc divdesmit pieciem neatkarības gadiem ir spējīga dzīvot tikai pēc paraugiem, regulām, likumiem, kurus pat nav izstrādājuši pašu senči, bet pārnacionālo struktūru birokrāti.”

 

Izrāde izvirzīta “Spēlmaņu nakts”2014./2015. gada sezonas balvai nominācijā “Gada mazās formas izrāde”