Teātra izrāžu cikls GRAND PRIX

Aleksandrs Ostrovskis “PORTRETI. VIKI UN AVIS”

Liepājas teātra izrāde

Režisors Viesturs Meikšāns

Aleksandra Ostrovska lugas „Vilki un avis” (1875) saturu var izstāstīt vienā teikumā: pasaulē ir mazi krāpnieki un lieli, kā arī – ļoti lieli. Liepājas teātra iestudējumā luga ieguvusi nosaukumu “Portreti. Vilki un avis”.

Režisors Viesturs Meikšāns un scenogrāfs Reinis Dzudzilo izrādi konstruējuši kā atsevišķu noveļu virkni – katram personāžam piešķirta sava aina, kuras, nomainot cita citu, izseko Ostrovska sižetam. Paņēmiens saārdīt lugas kompozīciju atsevišķās, nozīmes ziņā līdzvērtīgās vienībās, aizsāk vienu no izrādes galvenajām – vientulības tēmu. Ainas cita no citas atdalītas ar melnu priekškaru, kurā balti izgaismojas skata galvenā varoņa vārds – kā mēmajā kino.  Skatuves rāmja melnā aploce rada iespaidu, ka mūsu priekšā ekrāns vai skatlogs, vai varbūt glezna, kuru precīzi vidū no augšas līdz apakšai pārdala melna josla. Asociācijas ar gleznu aktualizē košās, tīrās fona krāsas, aktieru ķermeņu izteiksmīgās pozas un tērpi, nedaudzo priekšmetu ģeometriski skaidrās līnijas. Atmiņā atplaiksnī beļģu sirreālista Renē Magrita gleznas, kuras burtiski izstaro vientulības esenci.

Viens no pašiem spēcīgākajiem izrādes trumpjiem ir telpas un kostīmu metamorfozes. Piemēram, ainas nr. 3 telpa ir precīzi tāda pati kā ainā nr. 2 – vienīgi sienu krāsa ir cita. Vai aina nr. 6 atšķiras no ainas nr. 7 ar to, ka sienā, kur bija logs, tagad ir durvis. Vai – Ilzes Trukšānes Anfusa 8. ainas finālā stāv, pagriezusies pret zāli, baltā apakšveļā ar gludekli rokā, bet 9. ainas sākumā viņa stāv tieši tāpat, tikai – melnā apakšveļā. Šo pārmaiņu izsekošana noved gluži vai azartā. Uzvedums pārvēršas par kaut ko līdzīgu detektīvam, spēlei. Kad apjaut, ka viennozīmīga, reālistiska un loģiska pamatojuma šīm metamorfozēm nav, iegūsti iekšēju brīvību un kāpinās spēlēšanās prieks.

Pamazām jau sabiezē arī minēto norišu jēdzieniskais pamatojums. Par pasauli, kura allaž atrodas kustībā un maiņā. Par jebkura brīža – kā triumfa, tā apkaunojuma – nestabilitāti. Ostrovskim aktuālais spēles motīvs, reālistiski traktēts kā totāla krāpšanās, tādā kārtā tiek paplašināts, iegūst metafizisku dimensiju.

“Portreti. Vilki un avis” “Spēlmaņu nakts” skatē nominēta kā Gada lielās formas izrāde, Inese Kučinska par Meropas Murzaveckas lomu – kā Gada aktrise, Gatis Maliks par Klaudiju Gorecki – kā Gada aktieris otrā plāna lomā, Reinis Dzudzilo kā Gada scenogrāfs, Krista Dzudzilo kā Gada kostīmu māksliniece, Oskars Pauliņš kā Gada gaismu mākslinieks.

Lomās:
Meropa Davidovna Murzavecka – Inese Kučinska
Apolons Viktorovičs Murzaveckis – Edgars Ozoliņš
Glafira Aleksejevna – Anete Berķe
Jevlampija Nikolajevna Kupavina – Everita Pjata
Anfusa Tihonovna – Ilze Trukšāne
Vukols Naumičs Čugunovs – Kaspars Gods
Mihails Borisovičs Liņajevs – Kaspars Kārkliņš
Vasīlijs Ivanovičs Berkutovs – Mārtiņš Kalita
Pavļins Saveļičs – Rolands Beķeris
Klaudijs Goreckis – Gatis Maliks

– Izrādes laikā darbosies Radošā bērnistaba –

Pirms izrādes, plkst. 18.00, būs iespēja dzirdēt Silvijas Radzobes ievadlekciju “2015./2016. gada Latvijas teātru sezona: procesi, personības, pārsteigumi”. Pateicoties Festivāla patrona – SEB bankas atbalstam ieeja lekcijā būs bez maksas!