Ziņas

Starptautiskais mākslas festivāls „Cēsis 2015” – Ziemeļu kultūras kontekstā

CMF logo
Jūnijs 09, 2015. gads • Ziņas

Starptautiskais mākslas festivāls „Cēsis 2015”, kurš notiks no 3.jūlija līdz 9.augustam, šogad vēlas manifestēt statusu – būt par nozīmīgu ziemeļu reģiona kultūras notikumu un ziemeļu dimensijas kultūras procesu veicinātāju. Festivāla uzmanības centrā ir Ziemeļvalstis, to identitātes meklējumi un atklājumi mākslā, mūzikā, kino un arhitektūrā. Festivāla programmā ir ietvertas vairāk kā 20 kultūras norises, uz kurām ieejas biļetes var iegādāties no 8.jūnija visās Biļešu Paradīzes kasēs un internetvietnē, festivāla „Cēsis 2015” laikā arī pasākumu norises vietās.

Jau sākot no festivāla atklāšanas 3.jūlijā, Cēsu alus brūzī būs skatāma izstāde “Tālas noskaņas zilā vakarā” (kuratore Inga Šteimane), kas plašam skatītāju lokam piedāvās starptautisku laikmetīgās mākslas kolekciju, tematiski korelējot ar Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadu un pievēršot uzmanību Raiņa tēlu aktualizētas interpretācijas iespējām, izstādes mākslas darbus atlasot nevis kā ilustrācijas, bet samērojot tajos ietvertās domas un formas ar Raiņa idejām un formām; pozicionēt Latvijas mākslas dzīvi Ziemeļu identitātes kontekstā un censties atšifrēt šo identitāti mūsdienās.

Izstādē piedalās vienpadsmit mākslinieki ar jauniem un jau eksponētiem darbiem dažādās tehnikās un materiālos. Vēl viens būtisks izstādes aspekts ir sadarbība ar konkrētu vidi, telpām. Laikmetīgās mākslas iezīme ir mākslas darbu telpiskā integritāte un saistība ar vietas kontekstiem. To līdz šim veiksmīgi īstenojis Cēsu Mākslas festivāls un izstāde “Tālas noskaņas zilā vakarā” turpinās šo virzienu.

Izstādē piedalās 11 Skandināvijas un Baltijas valstu mākslinieki – Arturs Virtmanis, Miķelis Fišers, Stens Āre Sandbeks (Norvēģija), Ane Grafa (Norvēģija), Elīna Broterusa (Somija), Sofija Hultēna (Zviedrija/Dānija), Tomass Bēlings (Dānija), Jurga Barilaite (Lietuva), Marguss Tamms (Igaunija), Bolata Sīlis-Hega (Dānija/Grenlande), Margrēta H. Blendala (Islande).

Izstādes kopējā konceptā iekļauta performance „Mūsu sociāldemokrātiskie ķermeņi”, kas notiks 4.jūlijā pulksten 17:30 koncertzālē „Cēsis” un kurā piedalīsies tās autore Maija Hirvanena (Somija), kā arī Satu Kristīna Herala (Somija), Mīka Tominens (Somija).

Koncertzāles “Cēsis” izstāžu zālēs sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā unLatvijas Arhitektūras muzeju tiks eksponēta Ziemeļvalstu laikmetīgās arhitektūras izstāde “NORDIC ID”. Ekspozīcija centīsies sniegt atbildes uz jautājumiem, ko šodien nozīmē ziemeļu identitāte un kā tā atspoguļojas arhitektūrā?

Izstādi ir sagatavojis Baltijas jūras valstu arhitektūrai un dizainam veltītais žurnāls „Project Baltia” (Sanktpēterburga), Projekta idejas īstenošanai tika uzaicināti kuratori no Dānijas, Norvēģijas, Zviedrijas, Somijas un Igaunijas, kuri piedāvās savas personiskās versijas par ziemeļu identitātes fenomena izpratni arhitektūrā. Katrs kurators izvēlējās piecus arhitektūras projektus savā dzimtajā zemē, kuri pēc viņa ieskata vislabāk raksturo ziemeļu identitātes būtību.

Īpaši padomāts par kino cienītājiem, kuriem izcilā kinozinātniece Valentīna Freimane atlasījusi Zviedrijas kino klasikas dārgumus, kas veidoti laikā no 1919.gada līdz pat 1992.gadam. Latvijā iecienīto literatūras klasiķu Selmas Lāgerlēvas un Augusta Strindberga darbu ekranizējumi padara šo filmu programmu īpaši pievilcīgu.

Savukārt kinorežisors un kino pētnieks Jānis Putniņš sarūpējis avangarda filmu programmu “Ziemeļi”. Četrus vakarus Cēsu koncertzāle varēs baudīt četras atšķirīgas Ziemeļvalstu avangarda kino programmas, kas demonstrē filmu autoru vizuālās valodas formālos meklējumus un individuālo pārliecību. Programmu noslēdz Džeka Čambersa 1970.gadā veidotā vizuāli piesātinātā filma „Londonas sirds”.

Festivāla kino programmā 31. jūlijā būs skatāma arī režisora Dhīradža Akolkara 2012.gadā veidotā dokumentālā filma “Līva un Ingmars. Mīlas stāsts. Sāpīgās saites”.

Festivāla teātra programmā – ciklā Grand Prix ir iekļautas četras izcilas Latvijas labāko profesionālo teātru izrādes. Trīs no tām varētu būt šīs sezonas teātra balvas nominantes , savukārt Jaunā Rīgas teātra uzvedums „Ziedonis un Visums” Baltijas mūsdienu Drāmas festivāla Grand Prix ir ieguvis 2011.gadā.

Šī festivāla lielais piedāvājums ir unikālais vasaras skaņas un gaismas notikums – Gustava Mālera Trešās simfonijas atskaņojums Cēsu pils parkā 17. jūlijā, kurā piedalīsies Oļesja Petrova (mecosoprāns), Rīgas Doma zēnu koris, Cēsu Mākslas festivāla sieviešu koris un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris. Diriģents Andris Poga. Videorežisors Dāvis Sīmanis.

Savukārt Festivāla muzikālo programmu uzsāks koklētājas Laimas Jansones, sitaminstrumentālista Arta Oruba un basista Andra Gruntes koncertprogramma “Laima Jansone un Zarbugans” Cēsu pils dārzā.

Raiņa un Aspazijas 150. dzimšanas dienas gadā Latvijas Nacionālās operas solisti atskaņos Latvijas komponistu solodziesmas ar abu dižgaru dzeju. Režisores Indras Rogas veidotajā koncertuzvedumā piedalīsies Inga Šļubovska (soprāns), Ieva Parša (mecosoprāns), Mihails Čuļpajevs (tenors), Rihards Millers (baritons), Krišjānis Norvelis (bass), Ērika Apeine (klavieres).

Mūzikas programmā – arī talantīgie brāļi Oskars un Raimonds Petrauski, kuri koncertā Sax Voyage muzicēs kopā ar Vācijā dzīvojošo jauno armēņu saksofonistu Airapetu Arakeljanu un Rīgā dzimušo jauno pianistu Gļebu Koroļovu. Viņu sarūpētajā programmā līdzās Raimonda Petrauska vīzijām par Pola Desmonda, Ala Di Meolas un Ādolfa Skultes tēmām būs arī Fransuā Borna, Pētera Čaikovska, Arama Hačaturjana, Pedro Ituraldes un Takasi Josimacu skaņdarbi.

Dānijā rezidējošajā koka pūšaminstrumentu kvintetā Carion spēlē arī divi latvieši – klarnetists Egīls Šēfers un obojists Egils Upatnieks. Līdzās viņiem – ievērojamus starptautiskus panākumus guvusī ungāru flautiste Dora Šereša, Dānijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmais mežradznieks Dāvids M.A.P. Palmkvists un dāņu fagotists Nilss Anderss Vedstens Larsens. Daudz dzirdēts par Carion izcilajiem starptautiskajiem panākumiem, un nu būs iespēja pašiem pieredzēt šī kvinteta priekšnesumu, kas, pateicoties ne tikai nevainojamai mūzikas izjūtai un perfektai saspēlei, bet arī aktieriskajai komponentei un skatuviskajam šarmam, katru koncertu par padara par sevišķu notikumu. Koncertā Cēsu pils klētī Carion prezentēs 2015. gada jubilāra Karla Nilsena (dz. 1865) Kvintetu, Bēlas Bartoks, Žaka Ibēra, Ģerģa Ligeti un Franča Lista skaņdarbus.

Orķestris Sinfonietta Rīga Normunda Šnē vadībā Cēsu Mākslas festivāla vēsturē vairākkārt ierakstījis nozīmīgas lappuses, gan spēlējot pilnas orķestra programmas, gan piedaloties ar kameransambļiem. Arī Sinfonietta Rīga raugās jubilāru virzienā un savā programmā iekļauj somu nacionālā varoņa un simfoniskās mūzikas dižmilža Žana Sibēliusa (dz. 1865) Trešo simfoniju. Ziemeļu dimensiju šajā koncertā papildinās igauņa Erki Svena Tīra “Bākas” starmeši, norvēģu avangardista Rolfa Vallīna Boyl un dāņu meistara Sebastiana Fāgerlunda Klarnetes koncerts ar Gunta Kuzmas solo.

Kora mūzikas interesentus iepriecinās Strasbūras filharmoniskā orķestra koris diriģentes Katrīnas Bolcingeres vadībā. Cēsu Sv.Jāņa baznīcā kora izpildījumā skanēs Johannesa Brāmsa, Antona Bruknera, Morisa Diriflē un Frānsisa Pulenka skaņdarbi.

Kā ik gadu, koncertu un izrāžu laikā vecākiem būs iespēja savus bērnus uzticēt Radošajai bērnistabai.

Jau kopš pirmā Cēsu Mākslas festivāla norises 2007.gadā tradicionālās un laikmetīgās kultūras manifestācija Cēsu pilsētā katru vasaru ir kļuvusi ne tikai par augsti novērtētu tradīciju, bet arī par vasaras ievērojamāko mūsdienu kultūras pasākumu kopu Vidzemē un visā Latvijā. Mākslas festivālu „Cēsis 2015” organizē Cēsu Pils ģildes fonds.

Festivāla organizētājiem ir patiess gandarījums, ka katrs nākamais Cēsu Mākslas festivāls piesaista arvien vairāk skatītāju. Festivāla norise tiek plaši atspoguļota un vērtēta ne tikai pašmāju, bet arī ārzemju medijos. Tāpēc liels paldies Latvijas Republikas Kultūras ministrijai un Valsts kultūrkapitāla fondam, bet jo īpaša pateicība ikgadējiem festivāla atbalstītājiem SEB bankai, LMT un SIA „Alfor”, kuru uzticība Cēsu Mākslas festivālam apliecina ne tikai šo institūciju labo gribu, bet arī festivāla augsto reputāciju.

Kopš Cēsu mākslas festivāla dibināšanas 2007. gadā tā patrons ir SEB banka, kas sadarbības ietvaros ir bagātinājusi festivāla norisi, gan atbalstot festivāla apmeklētājus – jauniešus, gan sniedzot iespēju izteikties arī jaunajiem māksliniekiem, gan piedāvājot SEB klientiem īpašo Privilēģiju programmu. Savukārt inovāciju un mobilo sakaru tirgus līderis Latvijas Mobilais Telefons šogad ir izveidojis īpašu Cēsu Mākslas festivāla sadaļu mobilajā televīzijā LMT Straume: straume.lmt.lv/cesufestivals. Šajā vietnē ikvienam interesentam būs iespēja tiešraidē vērot atsevišķus spilgtākos Cēsu Mākslas festivāla notikumus.

SIA „Alfor” ir viens no nozīmīgākajiem Latvijas laikmetīgās vizuālās mākslas veicinātājiem. Kompānija tradicionāli atbalsta festivāla vizuālās mākslas aktivitātes, sniedzot iespēju cēsniekiem un pilsētas viesiem skatīt gan atzinību guvušo, gan jauno un daudzsološo Latvijas un ārzemju mākslinieku darbus.